Plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijas

Plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijas

Ciparu efekti filmās

“Mēs studijā atradāmies visus četrus gadus, kopš pašas testēšanas momenta sākuma, kopš brīža, kad bija jārealizē uzbrukšanas kustība, jāizveido šī kustība, jāsaprot, kā tas tiks montēts un vēlāk, iegūtie dati, sūtīti man uz laukumu, kur es realizēšu “filmēšanu” ar virtuālo kameru”, stāsta Džeimss Kamerons, filmas “Avatars” autors.

Kino, televīzija un reklāma bez specefektiem? Tādu scenāriju mūsdienās vairs nav iespējams iedomāties. Visu kas uzsprāgst, ko aprij cunami, kas sadalās pa gabaliem zemestrīces laikā, visu, ko mēs vērojam ar aizturētu elpu uz IMAX ekrāna – rada vizuālo efektu speciālisti un ar realitāti tam visam nav nekāda sakara. Jā, un neviena Brīvības pieminekļa statuja, filmēšanas laikā nav cietusi. Bet to sasaldēt un sašķelt gabalos, mūsdienu kino maksā mazāk, nekā uzbūvēt vēl vienu tādu, kas ir īstās statujas 100% dubultnieks. Specefekti – tā ir joma, kurā ir ieguldīts ļoti daudz naudas, kurā ir ļoti šauras specializācijas un kurā ir ļoti mazs skaits izdevušos meistaru. Šī ir joma, kurā var augt un augt vēl neskaitāmus gadus.

Plašsaziņas līdzekļu psiholoģija

“Ideja ir ļoti vienkārša: ja cilvēks ignorē lielāko vairumu reklāmas paziņojumu, tad nevajag bļaut skaļrunī, bet vajag viņu aizraut ar savu komunikāciju, lai gala rezultātā tas nonāktu līdz viņa apziņai”, saka Mitja Voskresenskis, Digital Strategist.

Kā cilvēki uztver informāciju, tipus un formas, ļoti daudz interesē ne tikai klasisko psiholoģiju, bet arī plašsaziņas līdzekļu psiholoģiju. Speciālisti šajā jomā rada arvien jaunus mērķauditoriju modeļus, izstrādā plašsaziņas līdzekļu un patērētāju sadarbības tehnikas, zina visu par visefektīvākajiem informācijas pasniegšanas kanāliem un bieži vien strādā ciešā sadarbībā ar mārketinga speciālistiem, piedalās stratēģiju veidošanā, kuras ir vērstas jaunu plašsaziņas līdzekļu izmantošanai. Iespēja iespaidot cilvēku izvēli un koriģēt to – tas ir svētais reklāmas grāls, tāpēc arī psihologi pēta, kāpēc un kā patērētāji veic savu uzvēli.

Vizuālās komunikācijas

“Tirgum ir kļuvuši vajadzīgi universāli profesionāļi, kuri prot vienā momentā reaģēt uz izmaiņām, radoši novērtēt iespējas interesantām komunikācijām interneta tīklos un plašsaziņas līdzekļos”, saka Dmitrijs Karpovs, dizaina studijas “Soldis” vadītājs un kreatīvais direktors.

Viss, ko redz cilvēka acs, tas ir vizuālo komunikāciju speciālista darbības lauciņš. Šī joma ir ārkārtīgi plaša un tieši tikpat arī interesanta. Cilvēks visu laiku saņem vizuālos sūtījumus – stendus, fotogrāfijas žurnālos, kino, zīmējumus liftā, izstādes, zīmējumus grāmatas, garām ejošas meitenes tērpu, debesu krāsu, u. t. t. Vizuāli cilvēks uztver gan tekstu, gan infografiku, gan animāciju, gan foto, gan glezniecību, u. t. t. Rodas jautājums, Kas no visa, šī pieejamā klāsta ir visefektīvākais, visvienkāršākais un visprecīzākais? Jebkurā gadījumā, pareizā atbilde būs meklējama ne tik ļoti pie dizainera, kā pie vizuālo komunikāciju speciālista, tāpēc, ka viņš pārzina ne tikai gaismas teoriju, uztveršanas psiholoģiju, kompozīciju, vizuālos stilus un mākslas vēsturi, bet viņš vēl pārzina arī dizainu, foto, kino un videotehnoloģiju jomās, stilizācijas metodes un vizuālās informācijas interpretāciju. Mūsdienās, pēc tādiem speciālistiem ir plašs pieprasījums. Tas ir saprotams, jo cilvēkam, kurš ir spējīgs radīt projektu un konceptuālo bāzi, vienmēr būs daudz dažādu interesantu iespēju lai profesionāli realizētos. Šīs sfēras speciālistus gaida arī izstāžu rīkotāji un muzeju darbinieki, it īpaši, ja runa iet par mūsdienīgo mākslu. Kā lai to izvieto, lai tā maksimāli iespaidotu skatītāju, kā jādara, lai telpa maksimāli mijiedarbotos ar objektiem un kā to visu iekļaut galerijas un muzeja interjerā? Uz šo jautājumu jums atbildēs vizuālo komunikāciju teorijas.