Multimediju tehnoloģijas

Multimediju tehnoloģijas

Mūsdienās multimediju tehnoloģijas ir viena no informācijas jomām, kura attīstās visstraujāk. Šajā virzienā aktīvi strādā gan lielas, gan mazas firmas, tehniskās universitātes un studijas (pārsvarā, 1BM, App 1e, Motoro 1a, Philips, Sony, Intel, u. c.). To izmantošanas jomas ir neizsakāmi daudzveidīgas: interaktīvās apmācošās, kā arī informācijas sistēmas, izklaide, u. t. t.

Galvenais, šo tehnoloģiju raksturojums ir:

  • Daudzfunkcionālās informācijas vides apvienošana (teksta, skaņas, grafikas, foto, video), vienotā ciparu izskatā.
  • Drošas un ilglaicīgas uzglabāšanas noteikumi (garantijas termiņš – vairākus gadu desmitus) lielam informācijas apjomam.
  • Informācijas apstrādāšanas vienkāršība ( no rutīnas līdz radošām operācijām).

Sasniegtā tehnoloģiskā bāze ir balstīta uz jaunā standarta optiskā pārnēsātāja DVD (Digital Versalite/ Video disc) izmantošanas iespējām, kura apjoms ir vairāki desmiti gigabaitu un kurš ir spējīgs aizstāt visus iepriekšējos: CD – ROM, Video – CD, CD – audio. DVD izmantošana ļāva realizēt, vienotās ciparu informācijas koncepciju. Viena iekārta ir spējīga aizvietot audio atskaņotāju, videomagnetofonu, CD – ROM, slīdni, u. c. Informācijas sniegšanas ziņā optiskais DVD nesējs pietuvina to virtuālā realitātes līmenim.

Daudzfunkcionālo multimediju vidi ir mērķtiecīgi sadalīt trīs grupās: audio, video un teksta informācija. Audio var ieslēgt runu, mūziku, efektus (tādas skaņas, kā troksni, pērkonu, čīkstēšanu, u. t.), tās tiek apvienotas zem nosaukuma WAVE (vilnis). Galvenā problēma, izmantojot šo multivides grupu ir informācijas apjoms. Lai ierakstītu vienu minūti augstākās kvalitātes WAVE skaņas ir nepieciešama atmiņa 10 megabaiti, tāpēc standarta CD apjoms (līdz 640 megabaitiem) ļauj ierakstīt WAVE ne vairāk par vienu stundu. Lai atrisinātu šo problēmu, tiek izmantotas skaņas informācijas kompresijas metodes.

Cits skaņas virziens, kurš tiek izmantots multividē (vienbalsīga vai daudzbalsīga mūzika, līdz pat orķestrim, skaņu efekti) ir MIDI (Musical Instrument Digitale Interface). Dotajā gadījumā mūzikas instrumentu skaņas, skaņas efekti tiek sintezēti ar elektronisko sintezatoru. Korekcija un MIDI skaņu ciparu ieraksts tiek īstenots ar muzikālo redaktoru (programmatūras sekvencētāju) palīdzību. Galvenā MIDI priekšrocība ir mazs nepieciešamās atmiņas apjoms – 1 MIDI – skaņas minūte vidēji aizņem 10 Kbit.

Video, salīdzinot ar audio, tiek raksturots ar lielu skaitu elementu un tiek iedalīts statistiskajā un dinamiskajā video. Statistiskais video ieslēdz grafiku (zīmējumus, interjerus, virsmas un simbolus grafiskajā režīmā) un foto (fotografēšanu un attēla skanēšanu). Dinamiskais video ir statistisko elementu (kadru) secība.

Te var izdalīt trīs grupas:

  • Parastais video (life video) – fotogrāfiju secība aptuveni 24 kadri sekundē.
  • Kvazivideo – fotogrāfiju secība 6 – 12 kadri sekundē,
  • Animācija – zīmētu attēlu secība.

Pirmā problēma realizējot video ir – kāda ir ekrāna izšķirtspēja. Te arī ir trīs virzieni:

  • Standarts dot atļauju paplašinājumam 640 x 480 pikseļiem (punktu) uz ekrāna, ja ir 16 krāsas vai 320 x 200 pikseļu, ja ir 256 krāsas.
  • Standarts SVGA (video atmiņa 512 Kbit, 8 bit pikseļi) dot paplašinājumu 640 x 480 pikseļu, ja ir 256 krāsas.
  • 24 bitu video adapteri (video atmiņa 2 Mbit, 24 bit pikseļi) ļauj izmantot 16 miljoni krāsu.

Otra problēma – atmiņas apjoms. Statistiskajam attēlam, viens pilns ekrāns prasa noteiktus atmiņas apjomus:

  • Režīmā 640 x480, 16 krāsu – 150 Kbit.
  • Režīmā 320 x200, 256 krāsas – 62,5 Kbit.
  • Režīmā 640 x480, 256 krāsas – 300 Kbit.

Kur tiek izmantotas multimediju tehnoloģijas?

  • Elektroniskie izdevumi, kuri ir paredzēti izglītībai, izklaidei, u. c.
  • Telekomunikācijās.
  • Multimediju informācijas sistēmās.