nuffi.ee - Tehnoloģijas mūsu dzīvē

Multimediju tehnoloģijas

Multimediju tehnoloģijas

Mūsdienās multimediju tehnoloģijas ir viena no informācijas jomām, kura attīstās visstraujāk. Šajā virzienā aktīvi strādā gan lielas, gan mazas firmas, tehniskās universitātes un studijas (pārsvarā, 1BM, App 1e, Motoro 1a, Philips, Sony, Intel, u. c.). To izmantošanas jomas ir neizsakāmi daudzveidīgas: interaktīvās apmācošās, kā arī informācijas sistēmas, izklaide, u. t. t.

Galvenais, šo tehnoloģiju raksturojums ir:

  • Daudzfunkcionālās informācijas vides apvienošana (teksta, skaņas, grafikas, foto, video), vienotā ciparu izskatā.
  • Drošas un ilglaicīgas uzglabāšanas noteikumi (garantijas termiņš – vairākus gadu desmitus) lielam informācijas apjomam.
  • Informācijas apstrādāšanas vienkāršība ( no rutīnas līdz radošām operācijām).

Sasniegtā tehnoloģiskā bāze ir balstīta uz jaunā standarta optiskā pārnēsātāja DVD (Digital Versalite/ Video disc) izmantošanas iespējām, kura apjoms ir vairāki desmiti gigabaitu un kurš ir spējīgs aizstāt visus iepriekšējos: CD – ROM, Video – CD, CD – audio. DVD izmantošana ļāva realizēt, vienotās ciparu informācijas koncepciju. Viena iekārta ir spējīga aizvietot audio atskaņotāju, videomagnetofonu, CD – ROM, slīdni, u. c. Informācijas sniegšanas ziņā optiskais DVD nesējs pietuvina to virtuālā realitātes līmenim.

Daudzfunkcionālo multimediju vidi ir mērķtiecīgi sadalīt trīs grupās: audio, video un teksta informācija. Audio var ieslēgt runu, mūziku, efektus (tādas skaņas, kā troksni, pērkonu, čīkstēšanu, u. t.), tās tiek apvienotas zem nosaukuma WAVE (vilnis). Galvenā problēma, izmantojot šo multivides grupu ir informācijas apjoms. Lai ierakstītu vienu minūti augstākās kvalitātes WAVE skaņas ir nepieciešama atmiņa 10 megabaiti, tāpēc standarta CD apjoms (līdz 640 megabaitiem) ļauj ierakstīt WAVE ne vairāk par vienu stundu. Lai atrisinātu šo problēmu, tiek izmantotas skaņas informācijas kompresijas metodes.

Cits skaņas virziens, kurš tiek izmantots multividē (vienbalsīga vai daudzbalsīga mūzika, līdz pat orķestrim, skaņu efekti) ir MIDI (Musical Instrument Digitale Interface). Dotajā gadījumā mūzikas instrumentu skaņas, skaņas efekti tiek sintezēti ar elektronisko sintezatoru. Korekcija un MIDI skaņu ciparu ieraksts tiek īstenots ar muzikālo redaktoru (programmatūras sekvencētāju) palīdzību. Galvenā MIDI priekšrocība ir mazs nepieciešamās atmiņas apjoms – 1 MIDI – skaņas minūte vidēji aizņem 10 Kbit.

Video, salīdzinot ar audio, tiek raksturots ar lielu skaitu elementu un tiek iedalīts statistiskajā un dinamiskajā video. Statistiskais video ieslēdz grafiku (zīmējumus, interjerus, virsmas un simbolus grafiskajā režīmā) un foto (fotografēšanu un attēla skanēšanu). Dinamiskais video ir statistisko elementu (kadru) secība.

Te var izdalīt trīs grupas:

  • Parastais video (life video) – fotogrāfiju secība aptuveni 24 kadri sekundē.
  • Kvazivideo – fotogrāfiju secība 6 – 12 kadri sekundē,
  • Animācija – zīmētu attēlu secība.

Pirmā problēma realizējot video ir – kāda ir ekrāna izšķirtspēja. Te arī ir trīs virzieni:

  • Standarts dot atļauju paplašinājumam 640 x 480 pikseļiem (punktu) uz ekrāna, ja ir 16 krāsas vai 320 x 200 pikseļu, ja ir 256 krāsas.
  • Standarts SVGA (video atmiņa 512 Kbit, 8 bit pikseļi) dot paplašinājumu 640 x 480 pikseļu, ja ir 256 krāsas.
  • 24 bitu video adapteri (video atmiņa 2 Mbit, 24 bit pikseļi) ļauj izmantot 16 miljoni krāsu.

Otra problēma – atmiņas apjoms. Statistiskajam attēlam, viens pilns ekrāns prasa noteiktus atmiņas apjomus:

  • Režīmā 640 x480, 16 krāsu – 150 Kbit.
  • Režīmā 320 x200, 256 krāsas – 62,5 Kbit.
  • Režīmā 640 x480, 256 krāsas – 300 Kbit.

Kur tiek izmantotas multimediju tehnoloģijas?

  • Elektroniskie izdevumi, kuri ir paredzēti izglītībai, izklaidei, u. c.
  • Telekomunikācijās.
  • Multimediju informācijas sistēmās.

Plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijas

Plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijas

Ciparu efekti filmās

“Mēs studijā atradāmies visus četrus gadus, kopš pašas testēšanas momenta sākuma, kopš brīža, kad bija jārealizē uzbrukšanas kustība, jāizveido šī kustība, jāsaprot, kā tas tiks montēts un vēlāk, iegūtie dati, sūtīti man uz laukumu, kur es realizēšu “filmēšanu” ar virtuālo kameru”, stāsta Džeimss Kamerons, filmas “Avatars” autors.

Kino, televīzija un reklāma bez specefektiem? Tādu scenāriju mūsdienās vairs nav iespējams iedomāties. Visu kas uzsprāgst, ko aprij cunami, kas sadalās pa gabaliem zemestrīces laikā, visu, ko mēs vērojam ar aizturētu elpu uz IMAX ekrāna – rada vizuālo efektu speciālisti un ar realitāti tam visam nav nekāda sakara. Jā, un neviena Brīvības pieminekļa statuja, filmēšanas laikā nav cietusi. Bet to sasaldēt un sašķelt gabalos, mūsdienu kino maksā mazāk, nekā uzbūvēt vēl vienu tādu, kas ir īstās statujas 100% dubultnieks. Specefekti – tā ir joma, kurā ir ieguldīts ļoti daudz naudas, kurā ir ļoti šauras specializācijas un kurā ir ļoti mazs skaits izdevušos meistaru. Šī ir joma, kurā var augt un augt vēl neskaitāmus gadus.

Plašsaziņas līdzekļu psiholoģija

“Ideja ir ļoti vienkārša: ja cilvēks ignorē lielāko vairumu reklāmas paziņojumu, tad nevajag bļaut skaļrunī, bet vajag viņu aizraut ar savu komunikāciju, lai gala rezultātā tas nonāktu līdz viņa apziņai”, saka Mitja Voskresenskis, Digital Strategist.

Kā cilvēki uztver informāciju, tipus un formas, ļoti daudz interesē ne tikai klasisko psiholoģiju, bet arī plašsaziņas līdzekļu psiholoģiju. Speciālisti šajā jomā rada arvien jaunus mērķauditoriju modeļus, izstrādā plašsaziņas līdzekļu un patērētāju sadarbības tehnikas, zina visu par visefektīvākajiem informācijas pasniegšanas kanāliem un bieži vien strādā ciešā sadarbībā ar mārketinga speciālistiem, piedalās stratēģiju veidošanā, kuras ir vērstas jaunu plašsaziņas līdzekļu izmantošanai. Iespēja iespaidot cilvēku izvēli un koriģēt to – tas ir svētais reklāmas grāls, tāpēc arī psihologi pēta, kāpēc un kā patērētāji veic savu uzvēli.

Vizuālās komunikācijas

“Tirgum ir kļuvuši vajadzīgi universāli profesionāļi, kuri prot vienā momentā reaģēt uz izmaiņām, radoši novērtēt iespējas interesantām komunikācijām interneta tīklos un plašsaziņas līdzekļos”, saka Dmitrijs Karpovs, dizaina studijas “Soldis” vadītājs un kreatīvais direktors.

Viss, ko redz cilvēka acs, tas ir vizuālo komunikāciju speciālista darbības lauciņš. Šī joma ir ārkārtīgi plaša un tieši tikpat arī interesanta. Cilvēks visu laiku saņem vizuālos sūtījumus – stendus, fotogrāfijas žurnālos, kino, zīmējumus liftā, izstādes, zīmējumus grāmatas, garām ejošas meitenes tērpu, debesu krāsu, u. t. t. Vizuāli cilvēks uztver gan tekstu, gan infografiku, gan animāciju, gan foto, gan glezniecību, u. t. t. Rodas jautājums, Kas no visa, šī pieejamā klāsta ir visefektīvākais, visvienkāršākais un visprecīzākais? Jebkurā gadījumā, pareizā atbilde būs meklējama ne tik ļoti pie dizainera, kā pie vizuālo komunikāciju speciālista, tāpēc, ka viņš pārzina ne tikai gaismas teoriju, uztveršanas psiholoģiju, kompozīciju, vizuālos stilus un mākslas vēsturi, bet viņš vēl pārzina arī dizainu, foto, kino un videotehnoloģiju jomās, stilizācijas metodes un vizuālās informācijas interpretāciju. Mūsdienās, pēc tādiem speciālistiem ir plašs pieprasījums. Tas ir saprotams, jo cilvēkam, kurš ir spējīgs radīt projektu un konceptuālo bāzi, vienmēr būs daudz dažādu interesantu iespēju lai profesionāli realizētos. Šīs sfēras speciālistus gaida arī izstāžu rīkotāji un muzeju darbinieki, it īpaši, ja runa iet par mūsdienīgo mākslu. Kā lai to izvieto, lai tā maksimāli iespaidotu skatītāju, kā jādara, lai telpa maksimāli mijiedarbotos ar objektiem un kā to visu iekļaut galerijas un muzeja interjerā? Uz šo jautājumu jums atbildēs vizuālo komunikāciju teorijas.

Multimediju tehnoloģijas – jauns kvalitātes līmenis profesionālajā izglītībā

Multimediju tehnoloģijas – jauns kvalitātes līmenis profesionālajā izglītībā

Multimediju tehnoloģiju ieviešana izglītības procesos ir viens no galvenajiem izglītības informatizācijas momentiem. Dotajā brīdī multimediju tehnoloģijas pieder pie virzieniem, kuri visātrāk attīstās un ir vieni no perspektīvākajiem informācijas tehnoloģiju virzieniem. Mēģināsim tikt skaidrībā, ko tad nozīmē vārds multimediji. Termins pie mums ir atnācis no angļu valodas – multi nozīmē daudz un media nozīmē vide. Tāpēc, daudzi lieto šo terminu oriģinālajā angļu valodā un tas liekas saprotami. Multimediji – tas ir aparātu un programmu komplekss, kurš ļauj strādāt ar neviendabīgiem datiem, kuri ir organizēti vienotā informācijas vidē. Multimediju aparāti un programmas ir ļoti svarīgi, jo sniedz kopējos multimediju aspektus.

Multimediju tehnoloģiju izmantošana izglītības jomā ir pamatota ar to, ka mūsdienu, sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar sabiedrības informatizāciju un plašu globālā tīkla paplašināšanos.

Datoru tehnoloģijas, mūsdienās jau ir kļuvušas par neatņemamu, daudzu skolēnu dzīves sastāvdaļu. Viņi bieži vien, tās uztver ar daudz lielāku interesi nekā parasto mācību grāmatu.

Informācijas tehnoloģiju izmantošana ļauj skolēniem apgūt mācību materiālu daudz labāk un kvalitatīvāk.

Interaktīvs ir ļoti nozīmīga multimediju sastāvdaļa. Cilvēki atceras tikai 20% no tā, ko ir redzējuši un 30% no tā, ko ir dzirdējuši. Tāpat cilvēki atceras 50% no tā, ko redz un dzird un veselus 80% no tā, ko viņi redz, dzird un dara vienlaicīgi.

Galvenie, multimediju izmantošanas mērķi ir pāreja no zināšanu pedagoģijas uz kompetento pedagoģiju, skolēnu radošo spēju attīstību caur interaktivitāti, kura skolēnu priekšā atver milzīgas iepazīšanas spējas.

Zināšanas mūsdienu sabiedrībā aizvien lielākā mērā kļūst par preci un kā jebkura prece, tās prasa labu iesaiņošanu un attiecīgus izplatīšanas veidus.

Datorizētās apmācības, kuras notiek uz multimediju tehnoloģiju bāzes nevar aizvietot cilvēku – pasniedzēju, bet var viņu papildināt un pilnveidot viņa darbību, it īpaši tajās jomās, kurās attīsta patstāvību un radošo domāšanu.

Profesionālajā jomā multimediju tehnoloģijas var izmantots sekojošos virzienos:

  • Interaktīvā tāfele.
  • Interaktīvās aptaujas sistēma.
  • Dažādas izglītojošās programmas.
  • Multimediju ekrāns.
  • Tīklu izglītības programmas.
  • Imitācijas tehnoloģijas.
  • Diagnosticēšanas kompleksi.

Izmantojot interaktīvo tāfeli, parastā mācību stunda kļūst daudz efektīvāka, paaugstinās mācību stundas dinamiskums, atveras video darbības un video mijiedarbības iespējas, piemēram, iespēja operatīvi saņemt nepieciešamo informāciju no kompānijām ar interneta palīdzību. Citiem vārdiem sakot, pasniedzējs, izmantojot minimālu piepūli no savas puses, var atrasties jebkuras nozares informācijas laukā. Vēl viena interaktīvās tāfeles priekšrocība ir tā, ka ir iespēja mijiedarboties ar datoru bez vadiem , pateicoties sistēmai Bluetooth, informācija, kura tiek ievadīta ar interaktīvās tāfeles palīdzību, tiek ievadīta datora atmiņā. Šīs funkcijas var izpildīt arī interaktīvās planšetes, kuras ir uzstādītas citos kabinetos. Videokonferences, kuras notiek ar interaktīvo tāfeļu izmantošanu, ļauj apmainīties ar informāciju, kura tiek ievadīta no dažādiem datoriem reālā režīma laikā, neatkarīgi no tā, kur atrodas dalībnieki.

Pedagoģiskajā praksē var izmantot arī interaktīvās aptaujas sistēmu, tā sastāv no bezvadu pultīm, atrodas katram skolēnam uz galda un ļauj veikt zibenīgu monitoringu apmācamā materiālā apgūšanā.

Sistēmas iespējas ir ļoti daudzveidīgas:

  • Kopējā aptauja.
  • Motivācijas aptauja uz ātrumu, tā reģistrē tikai pareizo pirmo atbildi.
  • Nosaka, kurš vēlas mutiski atbildēt uz uzdoto jautājumu. Ļauj izvairīties no skolēnu atbildēšanas korī.
  • Sistēma ļauj pārskatīt visus skolēnu žurnālus. Pasniedzējam ir zināms, kuru tēmu, kurš skolnieks ir apguvis sliktāk. Pastāv iespēja diferencēti pārbaudīt apgūtā materiāla zināšanu līmeni un rast individuālu pieeju katram skolēnam.